aparjods

vakariņojam aparjodā. daudzas reizes te garām bija braukts, taču iegriezies biju tikai vienu reizi turklāt dikti, dikti sen.
īsi raksturojot - ļoti jauks restorāns.
1) acīs iekrita jaukais noformējums un omulīgā atmosfēra. vismaz tā ļoti labi saskanēja ar manu noskaņojumu. lai arī senatnīgi (dažādu laikmetu noskaņās) iekārtotu restorānu un ēstuvju mūsdienās vairs netrūkst (ķirsona lido, bērziņa 4 spārnu iebrauktuve u.t.t.), taču atrodoties dažās no tām tiešām gribas noticēt to autentiskumam. iespējams, tāpēc, ka atrodoties restaurētu lietu ielenkumā, vieglāk noticēt pasakai, tradīcijai un mītam un aizmukt no kapitālisma rosinātās un ķīnas suerpārprodukcijas nodrošinātās patērētāju kultūras.
2) lai arī bērnu laukumiņš/stūrītis nav aparjoda stiprā puse, taču man likās, ka mūsu dārtai šī vieta bija gana draudzīga.
3) gluži piena sivēnu neņēmām, bet pikantā vistas gaļa uz iesma bija ļoti garšīga. saldējums ar šokolādes mērci un grauzdētiem riekstiem bija viens no debešķīgākajiem pēdējā laikā baudītajiem desertiem.

wē-ē-trā-ā-ā!

mani kaimiņi arī izmantojuši vētras aizsegu, lai atbrīvotos no 4 liepām un vienas papeles mūsu pagalmā. Dievs atpestī, kurp mūs novedīs tiesiskais nihilisms.

raduraksti

pavisam nesen parādījies latvijas tīmelkim jauns projekts www.raduraksti.lv. cituviet ļautiņi jau pasen meklē savus radiniekus, kursabiedrus, mājdzīvniekus un vēl tik ko ne visādās interneta datubāzēs.
projekta ideja izskatās daudzsološa, tas nekas, ka pagaidām pieklibo lietotāja interfeiss un arī draudzīgums lietotājam ir visai nosacīts. taču, ceru, ka autors ir apveltīts ar pietiekami daudz uzņēmības, lai nebaidītos un dotos uz priekšu Lielajam izaicinājumam.
protams, turu arī īkšķus, lai nesarastos visādi rikijmārtini, britnijspīrsas un vairvīķfreibergas, proti, viltus slavenības ar viltus ciltskokiem.

upd: jo tālāk jo trakāk - apvienojot ciltskokus tie vienkārši pazūd. nu, laikam sviestaina tā datu bāzes arhitektūra autoram sanākusi :(
vēlāk, citreiz, ja uznāks varbūt atjaunošos.

nummurs LV

tiešām jāapbrīno tikai cilvēku izdoma, izvēloties nummurus saviem "mīluļiem". lūk linki uz pāris brīnumu kolekcionāriem

• http://www.journal.lv
• dina.runcis.lv

cik saprotu, no jaunā gada šis prieks kļuvis dārgāks.
nu, ko -

bagāts dara kā grib, ne tik bagāts kā var,

no bērna mutes taisnība runā

cik gan bērni savā nesamaitātībā var būt patiesi. tīri eksperimentējot, viņš var pateikt (atgādināt dzirdētu) patiesību tieši pierē, skaidri, gaiši un konkrēti. bet pieaugušais, to dzirdējis:

• sabīstas,
• nogludina,
• aiz cieņas palabo,
• aiz bailēm konfrontēt, māca bērnam melot,
• no tā, ka taisnība acīs kož, samulst un cenšas visu vērst par labu.

ko lai dara, kad bērns kādu uzskata par muļķi un tu iekšēji vairāk pa 50% viņam piekrīti?
vai drīkst/var/ir labi kādu uzskatīt par muļķi?