no bērna mutes taisnība runā

cik gan bērni savā nesamaitātībā var būt patiesi. tīri eksperimentējot, viņš var pateikt (atgādināt dzirdētu) patiesību tieši pierē, skaidri, gaiši un konkrēti. bet pieaugušais, to dzirdējis:

• sabīstas,
• nogludina,
• aiz cieņas palabo,
• aiz bailēm konfrontēt, māca bērnam melot,
• no tā, ka taisnība acīs kož, samulst un cenšas visu vērst par labu.

ko lai dara, kad bērns kādu uzskata par muļķi un tu iekšēji vairāk pa 50% viņam piekrīti?
vai drīkst/var/ir labi kādu uzskatīt par muļķi?