indivīds ir kā sabiedrības greizais spogulis, jo tajā subjektīvi atspoguļojas tās kopums, daļa un kultūra. tai pat laikā viņš ir unikāla ši veseluma sastāvdaļa.
sabiedrība =?= hologrāfisks veselums.
joprojām, mēs spējam atpazīt un redzēt citos un apkārtnē tikai to, kas ir mūsos pašos. un tā mēs sakombinējam mūsu pasaules uztverto mozaīku paši no sevis. lai tad šis ir mans mozaīkas gabaliņš.
2006. gada 1. novembris
stādu
es vakarā redzēju cilvēkus kādus, tie pastaigā izveduši savus stādus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru